Minggu, 08 Maret 2020

Tanba Osan Xanana Hatun Taur Matan Ruak


Iha fulan janeiru no fevereiru 2020 mosu akontesimentu oioin ne’ebé halo mudansa polítika lais tebes   iha Timor-Leste.  Akontesimentu dahuluk xoka ita hotu mak Parlamentu Nasional xumba Orsamentu Jeral Estadu 2020 iha 17 janeiru.   Tuir kedas ho koligasaun governu AMP ne’ebé monu no, deklarasaun públika husi aliadu neen kona-ba formasaun koligasaun  ho maioria foun, iha 22 fevereiru, lidera husi partidu  Xanana Gusmão nian, CNRT. Tuir falli pedidu demisaun husi Primeiru- Ministru Taur Matan Ruak, iha 25 fevereiru 2020.
Husi 17 janeiru, Prezidente Repúblika Francisco Guterres Lú Olo hatán konstitusionalmente no hahú  halo konsulta luan ho partidu polítiku sira, institusoins, konfisoin relijioza sira, organizasaun sosiál sira no lider istóriku atu harii governu foun, karik bele. Se labele, dalan ikusliu mak  hala’o eleisaun foun ba  Parlamentu Nasionál ho kadeira 65.
Iha 10 fevereiru, Prezidente Lú Olo konsulta lider istóriku no personalidade sira,  inklui Mari Alkatiri, José Ramos Horta, Taur Matan Ruak, Lere Anan Timur no Roque Rodrigues. Xanana Gusmão konvidadu hotu maibé la atende reuniaun ne’e, no la hato’o esplikasaun ida.
Iha reuniaun ne’e sira hotu husu atu iha diálogu konstrutivu hodi hetan solusaun di’akliu ba situasaun polítika-konstitusionál atuál.  Sira hotu konkorda katak eleisaun antesipada mak sai rekursu ikusliu bainhira la hetan koligasaun governu ne’ebé sei metin  to’o mandatu ramata. Lider sira  deside  mós katak Taur Matan Ruak tenke kontinua hala’o servisu nu’udar Primeiru-Ministru enkuantu sei buka hela solusaun.
AMP ne’ebé mosu kompostu husi CNRT ho 21 kadeiras, PLP ho kadeira 8 no KHUNTO ho kadeira 5 no partidu kiik tolu ( PUDD, UDT no Frente Mudansa), ida-idak ho kadeira 1. Koligasaun foun anunsia husi Gusmão kompostu husi CNRT, Partidu Demokrátiku ho kadeira 5, KHUNTO ho kadeira 5 no partidu kiik tolu seluk ho kadeira ida ida-PUDD, Frente Mudasa no UDT.
 Nune’e, FRETILIN ho kadeira 23 no PLP ho kadeira 8 halo opozisaun ho totál kadeira 31. FRETILIN kontra eleisaun antesipada tanba,  bainhira halo beibeik ida ne’e,   ita hamosu  kultura polítiku ne’ebé la respeita desizaun mai husi votante sira. 
Eleisaun regular parlamentár sei akontese iha 2023,  tanba haktuir  Konstituisaun RDTL,   Parlamentu  hetan mandatu  ba tinan-5.  Eleisaun Prezidensiál sei akontese iha 2022. Eleisaun antesipada akontese iha 12 maiu 2018.
Faktor prinsipal  ne’ebé hamosu ajitasaun  ida ne’e bele karik iha ligasaun  ho nomeasaun ba membru  CNRT  na’in-sia (agora tuun ona ba membru CNRT nain lima) ba VIII Governu propoin husi Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak,  hafoin eleisaun antesipada, iha tinan 2018. Prezidente Repúblika rejeita nomeasaun sira ne’e,  ho kbiit husi artigu 74 Konstituisaun RDTL, ne’ebé fó ba Prezidente Repúblika kbiit atu garante funsionamentu regular instituisaun demokrátika sira-nian no tanba haree katak importante tebes públiku  fiar iha governante sira.
Prezidente Lú Olo kestiona kandidatu sira-nia integridade no hein kooperasaun husi Governu, maibé CNRT la simu hanoin ne’e. Gusmão sente katak Primeiru-Ministru Ruak la luta makaas atu hetan aprovasaun ba kandidatu sira ne’e.
Hanesan mós, PLP tuir eleisaun 2017 no 2018 ho polítika kontra mega projetu ekonómiku, kritika CNRT no FRETILIN. Maibé iha governu AMP domina husi CNRT, PLP simu proposta hala’o super mega projetu Tasi Mane ho $US 16 bilioins, asosiadu ho dezenvolvimentu Kampu Greater Sunrise.  Maibé ita-nia Fundu Petrolíferu tomak- fundu soberania- iha maisoumenus US$ 16 bilioins.
CNRT fó ona sinal katak sei propoin fila fali sira-nia figura kontroversa nu’udar Ministru, nune’e impase entre Xanana Gusmão no Prezidente sei dezenvolve. Susar atu haree saída mak sei akontese.
Gusmão rezigna-an nu’udar Primeiru Ministru iha fevereiru 2015, no iha tempu ne’ebá,  mosu krítka maka’as hasoru nia,  katak nia la konsege hamoos korupsaun no  rezultadu husi  ninia governasaun,  hahú iha 2007,   ladún di’ak. Nia kaer nafatin governasaun  husi kotuk   enkuantu  tau ba  Primeiru Ministru   ema ida husi FRETILIN no Ministru na’in-tolu  seluk husi FRETILIN mós. Gusmão  suporta Lú Olo iha kampaña  ba  Prezidente Repúblika  iha 2017. Maibé bainhira kampaña ba eleisaun parlamentár hahú,  iha fulan hirak tuir kedas, Xanana deside  CNRT  taru malu ho FRETILIN duke halo kooperasaun.
FRETILIN manán votus barak liu iha eleisaun ne’e no forma governu minoritáriu, maibé Gusmão deside blokeia VII Governu nia programa no esforsu dahuluk atu pasa  Orsamentu (Retifikativu)  no nune’e dudu eleisaun antesipada hodi  akontese  iha 2018.  Ba eleisaun ida ne’e,  Gusmão garante CNRT tama iha koligasaun  boot liu atu bele manán votus barak liu no,  ho hanoin ida ne’ e, hasees-an husi kargu Primeiru-Ministru no husu  líder PLP, Taur Matan Ruak,  mak kaer kargu ne’e atu garante governasaun metin ida.  Maibé,  liutiha fulan 18,  dala ida tan  Xanana  uza kbiit  votu  nian iha Parlamentu Nasional hodi hamonu Governu. Iha akontesimentu ikus ne’e, Xanana  harahun ninia  governu  rasik bainhira  Orsamentu Jerál Estadu 2020 xumba iha Parlamentu Nasional.
Gusmão fiar katak nia   atinje ona ninia objetivu boot ida tanba Timor-Leste mak kontrola interese iha Kampu Greater Sunrise, objetivu ne’ebé nia konsidera nu’udar  vitória  ikusliu  iha nia konseitu kona-ba  luta libertasaun nasionál.
Ninia projetu libertasaun nasionál define  ho estabelesimentu fronteira tasi  entre Timor-Leste no Australia biar nia hetan objetivu ida ne’e tanba husik  Austrália sai na’in ba 30 % iha kampu Greater Sunrise.
Haree ba situasaun ida ne’e, laiha nesesidade atu dudu sees Taur Matan Ruak nu’udar Primeiru- Ministru. Maibé iha razaun ida, no infelizmente ida ne’e iha provavelmente  ligasaun ho osan públiku ho montante boot ne’ebé kompromete ona ba Projetu Tasi Mane, no agora , komprometidu ba kustus dezenvolvimentu Kampu Greater Sunrise.
Obs: Peter Murphy, australianu, jornalista freelancer, ativista Australia  nian no apoiante  ba luta libertasaun nasional Timor-Leste husi kedas 1974. Sei iha interesse atu kontribui ba Timor-Leste ho kbiit ne’e bé nia iha.

Tidak ada komentar:

Posting Komentar