Rabu, 25 Maret 2020

Tribunal Notifika Deputadu Antonio Kalohan Tanba Komete Kazu 5


 Sekretariu Geral Partidu Demokratiku (PD) atuál Deputadu Bankada Demokratiku Antonio da Conceição ‘Kalohan’ iha Parlamentu Nasional tribunal notifika ona hamutuk ho arguidu nain hát (4) atu hatan iha tribunal tanba komete kazu lima (5).
Tribunal notifika iha 21 Febereiru 2020, Deputadu Antonio ho nia maluk nain hat seluk tanba komete krimi sira hanesan, krimi partisipasaun ekonomia, krimi pekulatu, krimi burla agravadu, krimi falsefikasaun, krimi administrasaun da noza.
Nutifikasaun Tribunal ba arguidu Antonio Kalohan ho nia kolega arguidu nain hat, tribunal marka ona data julgamentu iha 11 Maio 2020.
Arguido Antanio Conceção antes ne’e, sai mos arguidu ne’ebé julga iha Tribunal Distrital Baucau relasiona kazu faan fos marka MTCI, kazu ne’e tama ona iha tranjitu julgadu ho peña suspensaun tinan 3.


CNRT PREOKUPA LIU PUDER DUKÉ POVU NIA DISTINU


Partidu CNRT  ho nia aliandu preokupa liu PUDER duque Povu nia destinu ne’ebé agora iha perigu laran tanba moras COVID-19 ne’ebé sai preokupasaun mundial tanba hamate ema barak ona.

Hamrok no katen ba puder husi CNRT ho nia aliadu ita nota wainhira debate urgencia ou lae altera lalais Lei Orsamentu Gestaun Finanseira artigu 31 hodi fó biban ba Governu bele iha kondisoens finanseira hodi responde situasaun emergencia, maibé CNRT ho nia aliandu dehan ida ne’e la importante sira ejize fali Prezidenti Republika atu intrega Governu ba sira.

Prezidenti Bankada FRETILIN Deputadu Aniceto Longinhos Guterres Lopes hatete, CNRT halo politíka foer ba Povu Timor-Leste tanba Timor-Leste oras ne’e dadaun hasoru situasaun defisíl COVID-19 no inundasaun persiza VIII Governu nia responde urgenti maibé CNRT ejizé uluk mak poder, atu sira ukun lalais.

“Nia (Primeiru Ministru) hatama ona (karta demisaun) hein desizaun Prezidenti Repúblika kuandu seidauk iha desizaun, VIII Governu sei iha lejitimidade sira,  agora Governu iha hela ho situasaun emergensia ida mai, hanesan Povu, Povu husik atu mate ga?, a nãoser ita boot sira nia hakarak mak ida ne’e, husik povu mate ba Governu ida ne’emak orsida lori todan, ikus mai ita iha kampaiña ataka Governu, se hanesan ne’e politika ne’e foer, halo politika ne’e at,” dehan Aniceto.

Aniceto dehan, se CNRT sei kestiona nafatin VIII Governu nia estutu ne’e so deit tanba Primeiru Ministru hatama ona ninia demisaun maibé CNRT dehan VIII Governu demisionaria maibé artigu ida ne’ebé hatete dehan Governu demisinaria.

“Ita buka took, hau hanoin maluk sira (AMP defaktu 2020) iha asesora iha konsileiru , jurista sira iha Timor kalan-kalan koalia iha Televizaun ne’e,  buka sira ajuda took iha konstituisaun ne’e iha ne’ebé (artigu) mak dehan Governu demisionariu, para ita bele hatete katak, Governu demisionariu ne’e laiha kompetensia , laiha autoridade para atu halo inisiativa ruma,” dehan Aniceto.

Uluk VII Governu ne’ebé mak ukun husi FRETILIN ho PD, CNRT koalia bebeik Governu Gestaun kuandu laiha autoridade maske iha konstituisaun mos laiha, agora CNRT kontinua kestiona estatutu Guvernu.

“Ita boot sira (CNRT) koalia hanesan ne’e, entaun imi nia hanoin mak poder deit, imi koalia deit mak estatutu Governu pois , so ami (imi CNRT) ukun mak bele rejolve, imi nia hanoin atu halo milagre, ema mate tiha ona atu moris fila fali ga?, Sira (CNRT) hanoin halo milagre hodi bele halo moris fali Povu kuandu mate (tanba COVID-19), tanba nemak sira hakarak ukun lai, depois mak sira rejolve, so sira mak bele rejolve tanba sira mak bele halo milagre, hau hanoin para ho politika at ne’e, politika foer ne’e, ne’e atu estraga deit povu, favor ida hanoin lai vida povu ida ne’e nian,ukun ne’e imi bele ba ukun maibé imi sei la halo milagre tanba ema mate tiha ona, keta maromak ramelau ne’e mak tun ba atu hadia,”  dehan Aniceto.

Aniceto dehan, CNRT ambisaun ba ukun maibé faktu hatudu ona CNRT ukun tinan 12 ukun ne’e rejultadu laiha.

“Sistema saúde Timor-Leste ne’e saida mak iha, agora ita ba tama sai aldeia para dehan ami mak servisu ba Povu, ne’e la rejolve buat ida, ita so lori sistema, sistema ne’e kualker Governu kaer para hodi rejolve problema ne’e,laos idaidak ba halo ninia karidade mak foin bele rejolve problema,” dehan Aniceto.

XANANA "RAPOR MEAN" LABELE SAI PM, TRIBUNAL NOTIFIKA ONA "KANTOR POS" KALOHAN


Prezidenti Partidu CNRT Xanana Gusmao nia kaderneta mean/rapor mean tanba relasiona infraçoens 114 projetu estrada sira iha kapital Dili no krimi extraordinariu , kazu trans nasional liga ho kazu autoriza hodi husik livre autor Droga sidadaun Indonesia.
Tuir Tribunál ba Rekursu nia avaliasaun ba kazu droga nebé liga ho Eis Komadante Polisia Investigasaun Kriminal arguidu Calesto Gonsaga tanba husik autor droga livre.
Arguidu konvensa katak, nia simu ordem hosi Koamandu Jerál PNTL nian, Longuinhos Monteiro no Primeiru Ministru Xanana Gusmao , atu labele hato’o faktu sira ba autoridade judisiál sira;
no atu detéin nafatin suspeitu sira to’o entrega ba BNN (Badan Narkotika Nasional – Agência Nacional Narcóticos) Indonesia nian; no mos atu halo entrega ba forsa polísia indonesia ne’e;
"Arguidu simu mos ordem hanesan hosi Primeiru-Ministru Xanana Gusmão,"
Arguidu Calesto Gonsaga konvensa katak nia simu orden husi Longinhos Monteiru nudar komadante PNTL iha momentu nebà no Xanana Gusmao nudar Primeiru Ministru , Ministru Defeza Siguransa maske seidauk iha lei ruma atu husik autor droga sira né ba Indonesia.
"Laiha akordu internasionál ruma atu lejitima prátika ne’e/haruka autor droga,"
Akordu ne’ebé TL iha ho Indonesia mak regula de’it koperasaun iha ámbitu troka informasaun esperiénsia no atividade operasionál, no la’ós ba halo detensaun no entrega detidu sira.
Tanba nemak Xanana Gusmao tenki ba hatan nia aktu tanba nia orienta Calesto Gonsaga hodi husik livre autor kriminoju.
Entertantu Sekretariu Geral Partidu Demokratiku (PD) atuál Deputadu Bankada Demokratiku Antonio da Conceição ‘Kalohan’ iha Parlamentu Nasional tribunal notifika ona hamutuk ho arguidu nain hát (4) atu hatan iha tribunal tanba komete kazu lima (5).
Tribunal notifika iha 21 Febereiru 2020, Deputadu Antonio ho nia maluk nain hat seluk tanba komete krimi sira hanesan, krimi partisipasaun ekonomia, krimi pekulatu, krimi burla agravadu, krimi falsefikasaun, krimi administrasaun da noza.
Nutifikasaun Tribunal ba arguidu Antonio Kalohan ho nia kolega arguidu nain hat, tribunal marka ona data julgamentu iha 11 Maio 2020.
Arguido Antanio Conceção antes ne’e, sai mos arguidu ne’ebé julga iha Tribunal Distrital Baucau relasiona kazu faan fos marka MTCI, kazu ne’e tama ona iha tranjitu julgadu ho peña suspensaun tinan 3.

Rabu, 18 Maret 2020

FRETILIN Partidu Maioria PN, Alkatiri: Laiha Dalan ba EA


Partidu Frente Revolusionaria Timor-Leste Independente (FRETILIN) ne’ebé oras ne’e dadaun maioria iha Parlamentu Nasional  ho 23 kadeira, nia Sekretariu Geral Dr. Mari Alkatiri hatete, laiha dalan ba Eleisaun Antisipada tanba Timor-Leste inklui mundu agora hasoru hela krizé boot ida mak Virus Corona (COVID 19).

Sekretariu Geral FRETILIN partidu ne’ebé kadeira barak liu iha PN ne’e  husu Parlamentu Nasional, Prezidenti Repúblika , Governu, tenki koalia ba malu para bele iha orsamentu especial ida ba tempu krizé ne’e.

“Tempu agora salva povu ne’e husi moras ne’ebe atu hadaet,” dehan Mari Alkatiri

Agora, Mari Alkatiri dehan,  lalika  halai buka poder no buka kadeira agora tenki salva Povu.

“Solusaun politíka, politíka balun tenki iha juizu,labele hadau malu poder,” sublina Mari Alkatiri.
Lider politíka balun ne’ebé buka hadau deit poder, Mari Alkatiri dehan, diak liu karantina tiha para aprende ituan ituan. “Politika sira balun tenki ba halo korentina para bele aprende,” dehan Mari Alkatiri.

Importante liu agora, Mari Alkatiri hatete, tenki fó kondisoens ba Governu atu funsiona hodi bele responde ba situasaun atúal hanesan Virus Corono (COVID-19)  no inundasaun ne’ebé afeta ba komonidade sira nia hela fatin iha kapitál Dili.

Tuir Sekretariu Gerál FRETILIN Dr. Mari Alkatiri katak, tenki fó kondisoens ba Governu atu funsiona, hodi halo desiminasaun no sosializasaun no dehan ba Povu tomak para hadook an husi moras liliu virus corona no ajuda mos ema seluk dook husi moras.

“Ita hadook an husi moras no hadook moras husik ema seluk,” dehan SG FRETILIN ne’e.

Minggu, 15 Maret 2020

FRETILIN SEI FÓ APOIO BA GOVERNU NIA PROPOSTA ATÚ RESPONDE BA SITUASAUN EMERJENSIA


Bankada FRETILIN ejizi Governu hola medidas adekuadu hasoru emerjensia no sei fo apoiu ba Governu nia proposta atu iha kapasidade no flexibilidade atu responde ba emerjensia.

Xefe Bankada Parlamentar FRETILIN iha Parlamentu Nasional Deputadu Aniceto Longinhos Guterres Lopes ejizé atu Governu hola medidas adekuadu iha kombate kontra moras COVD-19 durante debate ho governu iha plenaria Parlamentu Nasional ohin, loron-16 fulan-Marsu tinan-2020.

Deputadu Aniceto Guterres hatete katak sensibilizasaun no diseminasaun informasaun parte importante ida husi prevensaun ba moras refere.

“Ita nia prevensaun ne’e, hau hanoin importante liu para alende ita koalia karantina, ita sidadaun no ema sira ne’ebe tama no sai ita nia rain (liu husi Portu, Aeroportu no fronteira terestre).”

Ezenplu, iha Parlamentu Nasional Deputadu sira  la kaer liman maib’e fó sinál ba malu maibé iha liur, sidadaun sira hasoru malu kaer liman no balun la uza masker. “Ida ne’e hatudu katak, preparasaun ne’ebé ita nia Governu halo atu sensibliza ita nia Povu, hau hanoin seidauk diak.“

Alende ida ne’e, bankada FRETILIN mós ejizé atu Governu koopera ho nasaun sira ne’ebé mak iha kapasidade ba halo tratamentu ba moras COVID-19.

Hanesan ezemplu,  aimoruk ida ne’ebé mak dadauk ne’e kura ona pasiente COVID-19 rihun ba rihun iha China ne’e dezenvolve husi péritu sira husi Cuba, no Timor-Leste iha relasaun diak ho Cuba, ne’ebé mak governu Timor-Leste bele aproveita atu evita COVID-19 hadaet mai ita nia rain.

Atu garante governu iha poder atu responde ba kualker situasaun emerjensia sira ne’ebé bele mosu hanesan surtu moras COVID-19 no mós inundasaun foin lalais ne’e, FRETILIN sei fo apoiu ba pedidu ene’ebé governu halo mai Parlamentu atu aprova.

Governu atu hatama proposta ba altera artigu 31 lei Gestaun Finanseira, ne’ebé sei fo garantia nafatin ba saldo tizoru hodi bele antisipa kualker situasaun emergensia ne’ebé mosu, nune’e labele depende demais desizaun polítika.

Deputadu Aniceto Guterres hatete “Proposta sira ne’e importante,FRETILIN hein hela proposta sira ne’e, no ami apoiu inisiativa proposta governu ninian, para fo fleksiblidade ba Governu iha utilizasaun Doadecimu atu responde ba situasaun emerjensia ruma.”

Rabu, 11 Maret 2020

XANANA MAK HUN BA IMPASE

Hun ba impasse politíka durante tinan rua ho balun tanba Presidenti Partidu CNRT Xanana Gusmao hakarak Primeiru Ministru laos tanba ema nain hitu ne'ebé Presidenti Repúblika Francisco Guterres Lú-Olo husu pondera/tetu fila fali.
Husu pondera fila fali lista membru Governu laos foin akontese iha Presidenti Repúblika Francisco Guterres Lú-Olo nia tempu maibé akontese ona iha Presidenti Repúblika Xanana Gusmao nia tempu, nuné mos iha Presidenti Repúblika Taur Matan Ruak nia tempu.
Iha Presidenti Repúblika Xanana Gumao nia tempu bainhira Primeiru Ministru iha Primeiru Governu Konstitusional Camarda Sekretariu Geral Mari Alkatiri husu demisaun no Presidenti Repúblika Xanana Gusmao iha tempu neba aseita.
Comite Central FRETILIN/CCF indizita ema nain ida nia naran atu Presidenti Republika Xanana Gusmao iha tempu nebà bele nomeia.
Ema nain ida nebe CCF indizita mak Camarada Estanislao Aleixo da Silva, maibé Presidenti Repúblika Xanana Gusmao momentu neba husu pondera , no husu CCF aprezenta alternativa ema nain rua ou tolu no Presidenti Repúblika Xanana Gusmao rasik fo naran ida mak Jose Ramos Horta.
CCF momentu nebà kumpri aprezenta naran rua mak, Camarda Ana Pessoa, Camarda Estanislao Aleixo da Silva ho- tan Jose Ramos Horta, ikus mai Presidenti Repúblika Xanana Gusmao iha tempu neba aseita no nomeia José Ramos Horta naran nebé Presidenti Repúblika Xanana Gusmao rasik mak propoin hodi sai Primeiru Ministru iha II Governu Konstitusional.
Wainhira Jose Ramos Horta ba fali asumi kargu Presidenti Republika , Camarada Estanislao Aleixo da Silva ba troka fali maske mandatu hela fulan ida deit.
Iha Presidenti Repúblika Taur Matan Ruak nia tempu mos akontese ' pondera' wainhira husu Primeiru Ministru Xanana Gusmao aprezenta lista membru Governu, Presidenti Repúblika Taur Matan Ruak husu pondera kandidatu Ministra Defeza Siguransa Sra. MIKATO no kandidatu Sekretariu Estadu Fortalesementu Institusional Francisco Borulacu.
Iha Presidenti nain rua nia tempu, Xanana Gusmao husu pondera CCF kumpri? Iha Taur Matan Ruak nia tempu husu pondera Xanana Gusmao nudar PM nia troka ema no la hamosu impase !
Pergunta mak tanba saida iha Presidenti Repúblika Francisco Guterres Lú-Olo nia tempu nia uza nia kompetensia husu pondera , Xanana Gusmao lakohi kumpri?
Hun ba impase politika mak ema nain 9 hitu husi CNRT no rua husi Khunto, entertantu Khunto prontu troka maibé CNRT lakohi troka ikus mai lori malu too CNRT rasik baku mate Governu nebe nia hahoris liu husi Xumba OJE 2020 iha PN.
Agora CNRT no partidu kiik sira asentu PN halai hamutuk, maske sira ninia legalidade seidauk klaru , sira halai hamutuk ho razaun hakotu impase, maibé tuir informasaun lori nafatin ema nain 7 né ba.
Pergunta! ida né atu hakotu impase ga hanaruk impase?
Ho situasaun sira iha leten ita bele halo rejumu katak, impase né akontese tanba Xanana Gusmao hakarak ba PM laos ema nain 7!
Se Xanana Gusmao hakarak ba PM nusa mak fó fiar ba Taur Matan Ruak lidera VIII Governu?
Iha Xanana Gusmao nia tempu wainhira sei asumi Presidenti Republika nia husu pondera diak nusa mak Presidenti Francisco Guterres Lú-Olo nia tempu labele?
Hun ba impase mak Xanana Gusmao!

Minggu, 08 Maret 2020

Tanba Osan Xanana Hatun Taur Matan Ruak


Iha fulan janeiru no fevereiru 2020 mosu akontesimentu oioin ne’ebé halo mudansa polítika lais tebes   iha Timor-Leste.  Akontesimentu dahuluk xoka ita hotu mak Parlamentu Nasional xumba Orsamentu Jeral Estadu 2020 iha 17 janeiru.   Tuir kedas ho koligasaun governu AMP ne’ebé monu no, deklarasaun públika husi aliadu neen kona-ba formasaun koligasaun  ho maioria foun, iha 22 fevereiru, lidera husi partidu  Xanana Gusmão nian, CNRT. Tuir falli pedidu demisaun husi Primeiru- Ministru Taur Matan Ruak, iha 25 fevereiru 2020.
Husi 17 janeiru, Prezidente Repúblika Francisco Guterres Lú Olo hatán konstitusionalmente no hahú  halo konsulta luan ho partidu polítiku sira, institusoins, konfisoin relijioza sira, organizasaun sosiál sira no lider istóriku atu harii governu foun, karik bele. Se labele, dalan ikusliu mak  hala’o eleisaun foun ba  Parlamentu Nasionál ho kadeira 65.
Iha 10 fevereiru, Prezidente Lú Olo konsulta lider istóriku no personalidade sira,  inklui Mari Alkatiri, José Ramos Horta, Taur Matan Ruak, Lere Anan Timur no Roque Rodrigues. Xanana Gusmão konvidadu hotu maibé la atende reuniaun ne’e, no la hato’o esplikasaun ida.
Iha reuniaun ne’e sira hotu husu atu iha diálogu konstrutivu hodi hetan solusaun di’akliu ba situasaun polítika-konstitusionál atuál.  Sira hotu konkorda katak eleisaun antesipada mak sai rekursu ikusliu bainhira la hetan koligasaun governu ne’ebé sei metin  to’o mandatu ramata. Lider sira  deside  mós katak Taur Matan Ruak tenke kontinua hala’o servisu nu’udar Primeiru-Ministru enkuantu sei buka hela solusaun.
AMP ne’ebé mosu kompostu husi CNRT ho 21 kadeiras, PLP ho kadeira 8 no KHUNTO ho kadeira 5 no partidu kiik tolu ( PUDD, UDT no Frente Mudansa), ida-idak ho kadeira 1. Koligasaun foun anunsia husi Gusmão kompostu husi CNRT, Partidu Demokrátiku ho kadeira 5, KHUNTO ho kadeira 5 no partidu kiik tolu seluk ho kadeira ida ida-PUDD, Frente Mudasa no UDT.
 Nune’e, FRETILIN ho kadeira 23 no PLP ho kadeira 8 halo opozisaun ho totál kadeira 31. FRETILIN kontra eleisaun antesipada tanba,  bainhira halo beibeik ida ne’e,   ita hamosu  kultura polítiku ne’ebé la respeita desizaun mai husi votante sira. 
Eleisaun regular parlamentár sei akontese iha 2023,  tanba haktuir  Konstituisaun RDTL,   Parlamentu  hetan mandatu  ba tinan-5.  Eleisaun Prezidensiál sei akontese iha 2022. Eleisaun antesipada akontese iha 12 maiu 2018.
Faktor prinsipal  ne’ebé hamosu ajitasaun  ida ne’e bele karik iha ligasaun  ho nomeasaun ba membru  CNRT  na’in-sia (agora tuun ona ba membru CNRT nain lima) ba VIII Governu propoin husi Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak,  hafoin eleisaun antesipada, iha tinan 2018. Prezidente Repúblika rejeita nomeasaun sira ne’e,  ho kbiit husi artigu 74 Konstituisaun RDTL, ne’ebé fó ba Prezidente Repúblika kbiit atu garante funsionamentu regular instituisaun demokrátika sira-nian no tanba haree katak importante tebes públiku  fiar iha governante sira.
Prezidente Lú Olo kestiona kandidatu sira-nia integridade no hein kooperasaun husi Governu, maibé CNRT la simu hanoin ne’e. Gusmão sente katak Primeiru-Ministru Ruak la luta makaas atu hetan aprovasaun ba kandidatu sira ne’e.
Hanesan mós, PLP tuir eleisaun 2017 no 2018 ho polítika kontra mega projetu ekonómiku, kritika CNRT no FRETILIN. Maibé iha governu AMP domina husi CNRT, PLP simu proposta hala’o super mega projetu Tasi Mane ho $US 16 bilioins, asosiadu ho dezenvolvimentu Kampu Greater Sunrise.  Maibé ita-nia Fundu Petrolíferu tomak- fundu soberania- iha maisoumenus US$ 16 bilioins.
CNRT fó ona sinal katak sei propoin fila fali sira-nia figura kontroversa nu’udar Ministru, nune’e impase entre Xanana Gusmão no Prezidente sei dezenvolve. Susar atu haree saída mak sei akontese.
Gusmão rezigna-an nu’udar Primeiru Ministru iha fevereiru 2015, no iha tempu ne’ebá,  mosu krítka maka’as hasoru nia,  katak nia la konsege hamoos korupsaun no  rezultadu husi  ninia governasaun,  hahú iha 2007,   ladún di’ak. Nia kaer nafatin governasaun  husi kotuk   enkuantu  tau ba  Primeiru Ministru   ema ida husi FRETILIN no Ministru na’in-tolu  seluk husi FRETILIN mós. Gusmão  suporta Lú Olo iha kampaña  ba  Prezidente Repúblika  iha 2017. Maibé bainhira kampaña ba eleisaun parlamentár hahú,  iha fulan hirak tuir kedas, Xanana deside  CNRT  taru malu ho FRETILIN duke halo kooperasaun.
FRETILIN manán votus barak liu iha eleisaun ne’e no forma governu minoritáriu, maibé Gusmão deside blokeia VII Governu nia programa no esforsu dahuluk atu pasa  Orsamentu (Retifikativu)  no nune’e dudu eleisaun antesipada hodi  akontese  iha 2018.  Ba eleisaun ida ne’e,  Gusmão garante CNRT tama iha koligasaun  boot liu atu bele manán votus barak liu no,  ho hanoin ida ne’ e, hasees-an husi kargu Primeiru-Ministru no husu  líder PLP, Taur Matan Ruak,  mak kaer kargu ne’e atu garante governasaun metin ida.  Maibé,  liutiha fulan 18,  dala ida tan  Xanana  uza kbiit  votu  nian iha Parlamentu Nasional hodi hamonu Governu. Iha akontesimentu ikus ne’e, Xanana  harahun ninia  governu  rasik bainhira  Orsamentu Jerál Estadu 2020 xumba iha Parlamentu Nasional.
Gusmão fiar katak nia   atinje ona ninia objetivu boot ida tanba Timor-Leste mak kontrola interese iha Kampu Greater Sunrise, objetivu ne’ebé nia konsidera nu’udar  vitória  ikusliu  iha nia konseitu kona-ba  luta libertasaun nasionál.
Ninia projetu libertasaun nasionál define  ho estabelesimentu fronteira tasi  entre Timor-Leste no Australia biar nia hetan objetivu ida ne’e tanba husik  Austrália sai na’in ba 30 % iha kampu Greater Sunrise.
Haree ba situasaun ida ne’e, laiha nesesidade atu dudu sees Taur Matan Ruak nu’udar Primeiru- Ministru. Maibé iha razaun ida, no infelizmente ida ne’e iha provavelmente  ligasaun ho osan públiku ho montante boot ne’ebé kompromete ona ba Projetu Tasi Mane, no agora , komprometidu ba kustus dezenvolvimentu Kampu Greater Sunrise.
Obs: Peter Murphy, australianu, jornalista freelancer, ativista Australia  nian no apoiante  ba luta libertasaun nasional Timor-Leste husi kedas 1974. Sei iha interesse atu kontribui ba Timor-Leste ho kbiit ne’e bé nia iha.

Minggu, 01 Maret 2020

Autór Produs Osan Falsu Temi Xanana Nia Naran


Autór  Produs osan dollar falsu kuaze billoens $3  dollar Americano ho naran Bruno Magalãens  husi Municipiu Manufahi  ne’ebé  agora dadaun sai virál iha media sociál tanba hetan kaer husi Polisia Indonesia no Polisia Investigasaun Criminal Timor-Leste  temi Prezidenti Partidu CNRT Sr. Xanana Gusmão nia naran.
Iha vidio ne’ebé agora dadaun virál  ho durasaun minitu 36 ne’e, iha menitu 17 to’o minitu 18, autór ne’e hatete katak, kontratu halo osan falsu ne’e, iha ligasaun mos ho lider F-FDTL ho inisiál MNN no Xanana Gusmão Prezidenti Partidu CNRT nia naran, inklui pesoál PNTL balun nia naran.
Maske kazu ne’e sei iha prosesu investigasaun nia laran, maibé ita fiar  katak sedu ka tarde  auatoridade siguransa sei kaer no kee sai autór prinsipal sira hotu hodi  sira responsabliza sira nia aktu.