Senin, 31 Mei 2021

“Pandemia Harahun Ekonomia Mundu, TL nia Ekonomia Monu Laos Supreza"


 Tinan ida ho balun ona pandemia Covid-19 ejiste  iha mundu, nia konsenkuensa mak ema barak lakon ona nia vida tanba vírus ne’e, no harahun ona ekonomia mundu nian, inklui ekonomia Timor-Leste.

Iha Timor-Leste iha grupu no sidadaun balun  nafatin buka fó sala ba Governu ne’ebé lidera husi Primeiru Ministru Taur Matan Ruak. Iha Estadu direitu demoktariku ema hotu hato’o nia opiniaun maibé tenki objetividade no fó solusaun laos explora sentimentu povu nian  ba interesse grupu ka partidária.

Grupu sira ne’e ejizé Governu ne’e tenki halo milagre maibé realidade, ita hare deit iha mundu, Covid-19 fó impaktu ba ekonomia nasaun hotu, inklui nasaun sira ne’ebé nia ekonomia forsa no avansadu mos sofre.

Tuir dadus mundial hanesan  International Moniter Fund (IMF) hatudu katak, Covid-19 laos fó impaktu ba saúde públika maibé ekonomia, ema barak lakon sira nia servisu, ho situasaun ne’e ema barak labele selu uma ne’ebé sira aluga, labele selu taxa, tanba sira laiha rendementu, oportunidade servisu ne’ebé minimu tebés (kiik tebtebes),

Ezenplu nasaun Brazil  nia ema 13.4% lakon servisu, Italia 11%, Kanada 9.7%, EUA 8.9% (iha Marco 2020 EUA nia ema hamutuk 3.3 milloens mak lakon sira nia servisu) ,Franca 8.9%,Inglatera 5.4%,Alemanha 4.3%,Japaun 3.3%.

Tui Ekonomia survei, ita nia vizinhu Indonesia mos hetan impaktu, ezenplu iha tinan 2019 sira nia produtu internu brutu (PIB) 5.0%, depois Covid-19 iha tinan 2020 Indonesia PIB  tun  ba 0.1%. 

Istimisaun IMF nian katak, ekonomia globál ne’e tun makas 4% iha 2020, nune’e TL nia ekonomia monu laos supreza ba ita tanba durante ne’e ekonomia TL mak hanesan ne’e.

Dadus husi IMF ne’e hatudu katak, Covid-19 laos afeta deit ba ita nia ekonomika maibé mundu tomak seofre ida ne’e, nasaun bobot, nasaun sira ne’ebé ekonomikamente forte sira mos sofre ba situasaun ida ne’e.

Sé ohin loron ita hakilar katak, Ekonomia TL lalao, durante Timor-Leste restaura indenpendensia, partidu ida ukun kleur liu mak CNRT, ukun ho estabilidade polítika, estabilidade siguransa no sosiál, CNRT la halo miligre agora ho covid-19 ne’ebé nasaun hotu infrenta CNRT hakarak milagre akontese.

Durante ne’e, ita la harii aleserse ekonomia ida ne’ebé bele forte no perparadu hodi hasoru situasaun hanesan agora, agora ita iha funu laran (negara dalan keadaan darurat  tinan ida ho balun ona) mak  ita hakilar atu halo milagre.

Situasaun ida TL infrenta nasaun hotu infrenta, no nasaun hothotu halo medidas sira hodi responde impaktu Covid-19 ba ekonomia no rendementu ema nian mak hanesan, hanesan mos saída mak TL halo dadaun mak  apoio aihan sira (hanesan cesta bazika), subsidiu elitrisidade, ida nemak sira halo.

Dalan hakotu Covid-19 ita hotu tenki kumpri regras ne’ebé Eastadu aplika nune’e ita tama fali situasaun normal hodi aselera dezenvolvimentu nasional.

Solusaun polítika agora mak, ita hotu kontribui ba Estadu hodi luta kontra Covid-19 no hakat liu situasaun difisil ne’e.

Minggu, 30 Mei 2021

Karreta Privada Deputada Anabela Rejistadu iha PN

Karreta Deputada Maria Anabela Sávio ho matríkula No 21-199 ne’ebé uza senhas Parlamentu Nasionál ba ense kunbustível rejistadu no hetan autorizasaun husi Parlamentu Nasionál hodi utiliza ba halo fiskalizasaun tanba Karreta iha Parlamentu Nasionál limitadu.

 Iha dia 9 fulan-abríl 2019, tuku 17:40 loraik, pesoál CAC nian prende karreta nia dokumentu bainhira deputada Anabela ninia kondutór enxe ‘senhas’/kupon  kombustível estadu nian ba karreta privada ho xapa-matríkula No 21-199 iha estasaun abastesimentu kombustível nian - Lafaek Oil and Gas Comoro.

 Depois hetan kontaktu via telefone, deputada Anabela informa kedas funsionáriu Parlamento Nasionál (PN) nian ne’ebé bá esplika katak karreta privada ne’e rejistadu iha PN atu utiliza ba halo fiskalizasaun. Nune’e loron tuirmai dia 10 fulan-abríl 2021, CAC sira-nia pesoál ne’ebé esklaresidu bá PN hodi hato’o deskulpa ba kondutór tan dezentendimentu ne’e.

 “Ida-ne’e tanba ‘senhas’ kombustível nian legál hodi enxe karreta privada ho xapa-matríkula No 21-199 ne’ebé rejistadu no hetan autorizasaun husi PN. Prátika ne’e deputadu sira seluk mós hala’o tanba PN lafasilita veíkulu ruma, ne’eduni sira tenke utiliza karreta privada hodi apoia fali serbisu PN nian. Inklui mós deputada Anabela husikedas Kuarta to’o Kinta Lejislatura ohin loron, oferese ninia karreta privada, nein PN aluga ho $5 centavos ruma,”

 Deputada Anabela mós uza karreta Parlamentu Nasionál ida ho xapa-matríkula No 88-37, oferese husi Bankada FRETILIN no rejistu iha PN, maibé karreta ne’e iha problema laran tanba tuirloloos leilaun ona tanba problema karreta sira ne’e oras ne’e dadaun iha matrikula rua ida privadu no ida Parlamentu Nasionál nian. Nune’e karreta ne’e ninia dokumentu sira seidauk klaru no labele utiliza ba hala’o serbisu iha fatin hotu liuliu ba Oecússi.

 Kazu ne’e hahu, Julgamentu iha Tribunál Distritál Díli nian iha loron kinta-feira (27/04/2021) semana kotuk.

Kona-ba kazu enxe ‘senhas/kupon’ kombustível estadu nian ba karreta privada, deputada Anabela Sávio kondena maka’as mídia balun ne’ebé halo akuzasaun falsa hasoru nia iha tinan 2019.

 Liuliu mídia AMP (Aliança Maioria Parlamentar) nian no mídia ofisiál balun ne’ebé akuza deputada Anabela enxe ‘senhas’ kombustível ba ninia karreta privada bainhira pasiár ho ninia kaben no família hafoin kaer-toman husi pesoál Comissão Anti-Corrupção (CAC) nian.

 

 

 

 

 

 

 

 

Individu Ne’ebé Vasina Konpleta Bele Livre Sirkula

Sidadaun  ne’ebé simu vasina konpleta (dala rua) bele serkula iha teritori Timor-Leste tomak, desizaun ne’e Governu foti  liu husi, inkontru Konsellu Ministru iha loron 31 Maiu 2021, iha Auditorium Ministériu Finansas, Aitarak-Laran, Dili.

 

Liu husi komonikadu imprensa ne’ebé asesu, regra ne’e aplika mos ba distritu sira ne’ebé oras ne’e dadaun aplika hela medidas serka sanitária, katak sidadaun ne’ebé simu vasina konpleta bele tama ba munisípiu ne’ebé aplika SS.

 

“Kona-ba medida ezekusaun sira anteriór Deklarasaun Estadu Emerjénsia nian, rejista de’it alterasaun, hodi estabelese nafatin katak indivíduu sira ne’ebé ho sertifikasaun vasina kompleta kontra COVID-19, bele sirkula livre iha territóriu tomak, ne’ebé inklui munisípiu sira ne’ebé abranje husi impozisaun serka sanitária no/ka konfinamentu domisiliáriu,”  Sita husi Komonikadu ne’ebé Blog ne’e asesu..

 

Desizaun ne’e Governu foti hafoin rona no analiza aprezentasaun pontu situasaun epidemiolójika país nian, husi koordenadór sira husi Sala Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize nian (SIJK).

 

Nune’e, iha loron ne’e kedas, Konsellu Ministrus aprova ona medida sira ba ezekusaun Deklarasaun Estadu Emerjénsia, ne’ebé efetua husi Dekretu Prezidente Repúblika n. 35/2021, loron 28 fulan-maiu, hodi hatán ba pandemia COVID-19. Estadu emerjénsia, ne’ebé renova daudaun ne’e, abranje territóriu nasionál tomak no vigora husi tuku 00:00 loron 2 fulan-juñu tinan 2021 no tuku 23:59 loron 1 fulan-jullu tinan 2021.

 

 

Regra sira seluk ne’ebé sei mantein, obriga sidadaun sira hotu ne’ebé hela iha Timor-Leste atu mantein distánsia pelumenus metru ida ho ema seluk ne’ebé la hela iha ekonomia komun.

Kontinua obriga atu utiliza máskara oin nian ne’ebé taka inus no ibun bainhira hakarak tama ka hela iha fatin públiku ka privadu hirak ne’ebé ema hotu uza no fase liman bainhira hakarak tama ba estabelesimentu komersiál sira, industriál ka prestasaun servisu nian ka ba edifísiu sira iha ne’ebé servisu administrasaun públika nian funsiona. Ema hotu-hotu iha obrigasaun mós atu evita formasaun halibur-malu, iha dalan públiku.

 

Konsellu Ministru mos, aprova mós projetu Rezolusaun Governu nian ne’ebé mantein impozisaun serka sanitária nian iha Munisípiu sira Bobonaru, Kovalima no Dili ba loron 14 tan e no munisípiu sira Baukau no Vikeke ba loron 7 tan.

 

Nune’e, bandu sirkulasaun ema sira nian entre munisípiu sira-ne’e no sirkunskrisaun administrativa sira-seluk, exetu iha kazu hirak ne’ebé ninia fundamentu forte tanba razaun seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun sistema abastesimentu públiku, ka razaun seluk ne’ebé presiza atu hala’o ba interese públiku nian.

 

Konsellu Ministrus aprova ona Rezolusaun Governu nian ne’ebé mantein impozisaun konfinamentu obrigatóriu iha Munisípiu Dili ba loron 14 tan.

 

Iha Munisípiu Dili mós mantein nafatin impozisaun konfinamentu domisiliáriu jerál ba ema hotu-hotu ne’ebé maka hela ka oras ne’e daudaun iha hela Munisípiu Dili, exetu tanba razaun sira ne’ebé uluk define tiha ona, liuliu tanba razaun sira saúde nian, serbisu no ba asesu sasán no servisu sira ne’ebé sai hanesan nesesidade bázika no atu partisipa iha selebrasaun sira karris relijiozu no eventu kultu sira seluk. Rejista de’it alterasaun ida, ho autorizasaun ba sidadaun sira bele auzenta husi sira-nia rezidénsia hodi realiza resenseamentu eleitorál.

 

Responsavel sira SIJK, iha sira-nia aprezentasaun, informa ona ba membru Konsellu Ministrus katak Iha loron 14 ikus ne’e, husi loron 17 to’o loron 30 fulan-maiu, rejista ona infetadu totál hamutuk 2.432 ho SARS-CoV-2 iha país tomak. Husi númeru ida-ne’e hamutuk kazu 2.043 rejista iha Dili, iha Bobonaru kazu hamutuk 131, Kovalima 81, iha Baukau hamutuk kazu 55 iha Vikeke kazu hamutuk 53.

Dezde inísiu pandemia ne’e nian deteta ona ema ne’ebé infetada husi Coronavirus foun totál hamutuk 6.615. Daudaun ne’e iha kazu ativu iha país hamutuk 2.648. Munisípiu sira ne’ebé ho kazu ativu liu maka hanesan iha Dili hamutuk kazu 2. 079, iha Baukau hamutuk kazu 179, iha Kovalima hamutuk kazu 150, iha Bobonaru hamutuk kazu 126 no Vikeke hamutuk kazu 35.

 

Aprezenta mós dadus sira kona-ba implementasaun vasina kontra COVID-19 iha Munisípiu Dili nian. To’o ohin loron Timor-Leste simu ona doze rihun 60 husi vasina AstraZeneca ne’ebé oferese husi Austrália no doze rihun 24 husi proveniente mekanizmu COVAX. Dezde inísiu kampaña vasinasaun iha loron 7 fulan-abril liubá, simu ona doze dahuluk husi vasina totál hamutuk ema 76.582 iha país tomak, ida-ne’ebé korresponde 10% husi populasaun ho idade liuhusi tinan 18. Iha Munisípiu Dili, vasina ona ema hamutuk 64.005, ne’ebé korresponde 30% husi populasaun ho idade liuhusi tinan 18 iha Kapitál.

  

Senin, 17 Mei 2021

Kazu Peñor-Oan Uma Na’in Nunka Obriga Selu Kost

G-RTV News(18/5/2021): Hafoin notísia husi Média Nasonál balun fó sai iha loron 16 Fulan ida ne’’e, konabá família ida penõr nia oan tamba la iha osan atu selu uma-aluga(Kost) iha Aldeia 20 de Setembro, Suku Bebonuk, Munsípiu Dili.

 

Hamosu kedas reasaun husi família uma na’in, tuir membru família ida ne’ebé la fó sai naran, deklara katak konabá peñor ne’e ami la hatene, bainhira fo sai iha notísia ha’u nia Ama haree ho matan-wen.

 

“Konabá kazu ida ne’e ami la hatene, derrepente ami haree notísia katak atu penõr nia-oan mai ami, ne’e laloos, ha’u nia ama hanesan nain ba uma-aluga hare tanis’’. Espressa membru família ne’e iha uma-aluga, Aldeia 20 de Setembru, (18/05).

 

Fontes ne’e klarifika moos, nunka obriga atu selu kost, maibé ami ajuda señora ho nia família ne’e mak iha.

 

“Durante ne’e, ferik la obriga nia, nia mak hakarak peñor nia-oan, nia maluk sira pineira rai-henek moos hatene ida ne’e, hateten iha liur dehan atu peñor nia-oan, hafodak karreta ida tama, ema ida mai, atu apoiu solidariedade’’. Fontes klarifika.

 

Iha Loron ne’ebé hanesan, Xefe-Aldeia 20 de Setembru, Isaác Alexo Pintu fo sai moos, tuir informasaun ne’ebé iha, uma na’in oferese produtu cesta básica ba família refere.

 

“Ha’u la rona informasaun antes ne’e, hafoin ami nia ekipa tun bá fatin kost ne’e, uma-na’in deklara katak bainhira notísia ne’e fó sai, Uma-na’in tanis, tamba durante ne’e nia husu fós, liu-liu produtu cesta básica, uma-nain oferese ba sira’’. Hateten Xefe aldeia, Iha sede suku Bebonuk.” fo sai xefe Aldeia.

 

Kost na’in moos deklara ba xefe aldeia, lakohi simu labarik tamba bei-oan moos barak, no sira fan fali apoiu sosiál ne’ebé apoiu husi entidades balun. Tuir kost na’in, dehan, nia bei-oan moos barak, no faluk tan.

 

"nusá mak ha’u atu simu fali labarik ne’e, no sasan sira ne’ebé ema ajuda ba família ne’e, tuir kost na’in haree katak sira faan fali, hanesan xefe aldeia, ha’u hateten nusá mak imi la fo hatene ami atu halo atuasaun’’. informa Nia.

 

Governu Hahu Konstrui Uma Ba Kbiit Laek Nain 1.272

Governu liu husi Ministeriu Admistrasaun Estatal (MAE) hahu konstrui hela fatin ba kbit la’ek hamutuk nain 1.272 iha Timor-Leste laran tomak.

 

Ministru MAE, Miguel Pereira de Carvalho hateten, benefisiariu nain 1.272 ne’e identifikadu ona no hatudu duni katak sira ne’e kbit laek no governu presija konstrui hela fatin ba sira nune’e hela bele hela ho seguru.

 

“Kbit laek 1.272 ne’e governu hahu konstrui ona uma ba sira kada munisipiu ne’ebe identifikadu ona,” MAE Pereira hateten iha Farol, Dili.

 

Nia dehan, total benfisiariu 1.272 ne’e ho montante osan hamutuk $25 milhaun, no husi osan ne’e kada uma nia kustu kuaze $15,000 mil ba kuartu rua, kuartu tolu $17,000 mil.

“Uma hirak ne’e hahu konstrui liu husi Programa Nasional Dezenvolvimentu Suku (PNDS) hodi kontrui uma ba kbit laek sira iha teritoriu laran,” nia informa.

 

Alende ne’e nia dehan, orsamentu ba kontrusaun uma kbit la’ek ne’e transfere ona kada suku no material hahu distribui ona iha munisipiu balun hodi hahu konstrui ona uma.

 

Iha parte seluk, Diretora Sekretariadu Tekniku Programa Nasional Dezenvolvimentu Suku (PNDS), Claudina Soares Pinto, hateten benefisiariu ba uma kbit laek refere ekipa tekniku PNDS mak identifika no sira mak hatene liu ema ne’ebe mak kbit laek liu iha suku laran.

 

“Dadaun ne’e ita nia ekipa iha baze servisu hamutuk ho autoridade lokal sira hahu sukat rai ona nune’e bele kontrui uma ba kbit laek sira,” nia dehan.

 

Nia dehan, programa hari uma ba kbit laek ne’e planu diak tebes hodi tulun familia kbiit laek sira liu husi ofrese uma ba sira.

 

Nia dehan, husi total benefisiariu 1.272 ne’e iha mos sobrivivente nain 70 ne’ebe submete lista husi Centru Nasional CHEGA.

 

Alende ne’e nia dehan, dadaun ne’e PNDS mos hahu halo instalasaun be’e mos ba komunidade sira iha Timor-Laran tomak.

Foti Husi  Pajina The Dili Weakly.

  

Familia Peñor Oan Hetan Ona Ajuda Dala 3 Molok GMN ba Kobertura

Familia ne’ebé peñor oan ba kost nain hetan ona ajuda dala tolu até ajuda selu kost fulan rua nian, molok Grupu Media Nasionál (GMN) ba halo kobertura.

Covid-19 fó duni impaktu ba vida ema nian, Padre Mario de Souca iha parokia Komoro hatete, família ne’e vizita dala tolu ona.

“ Hau vizita tiha ona família ne’e dala tolu, vizita primeiru iha 25 no 29 Abril (vizita ikus) iha  loron hirak liu ba,”  dehan Amo Mario liu husi gravasaun ne’ebé espalla iha publiku.

Cobertura husi GMN ne’e , Amo Mario dehan, ikus ona maibé família ne’e hetan ona ajuda agora persiza hare fali família seluk ne’ebé persiza mos tulun.

“Hau hanoin katak ita persiza  hare mos ba família sira seluk ne’ebé iha situasaun ida ne’e persiza mos ita nia tulun,” dehan Amo Mario.

Familia ne’e peñor nia oan ba kost nain tanba osan laiha atu selu kost maibé Amo Mario dehan, iha mos ajuda selu hela sira nia kost ba fulan rua nian.

“Atu dehan deit katak ba senhor Arcanjo nia hetan apoio ona husi ita, husi maluk sira seluk konsege selu mos nia kost ba fulan rua, hafoin nia sai husi kost tuan ba fali kost foun,” dehan Amo Mario.

Laos ajuda hahan no selu kost ba fulan rua, Amo Mario konta, ajuda mos redi no kanuru piñera rai henek ba família kauze 40 iha área besik ponte CPLP sorin, tanba Sr. Arcanjo dehan nia servisu piñera rai henek.

“Ita halai tuir ema ida, tuir hau nia hare hetan ona atensaun naton, ita hare lai família seluk ne’ebé mukit liu bele kanaliza ajuda ba,” dehan Amo Mario.

Familia Peñor Nia Oan, Faan Ajudu Ne’ebé Ema Fó Hodi Joga Karta

Sidadaun ne’ebé  peñor nia oan ba kost  nain , hela iha Suku Madohi,Postu Administrativu Don Aleixo, Municipio Dili ne’e, faan ajudu sira ne’ebé mak ema fó hodi  joga karta .

 Viziñu husi sidadaun ne’e, lamenta ho hahalok ho sidadaun ne’e nian tanba iha situasaun difisil ne’e, ema hotu hetan susar maibé nia lor-loron joga karta.

Viziñu ne’ebé lakohi temi naran hatete, maluk barak mak ba ajuda ona família ne’e, maibé atetude husi família nemak ladun diak tanba ajudu ne’ebé ema fó família ne’e lori ba faan fali.

“Mana ne’e devedor, lorloron joga karta, sasan ne’ebé ema ajuda sira lori ba faan fali,”

Viziñu ne’e  hatete, situasaun difisíl ida ne’e (Covid-19), laos  halo sira mesak mak susar ou hamlaha maibé ema hotu,  maibé tanba samak ema fó ajudu sira ba faan fali, pois joga karta hela deit.

Sidadaun ne’ebé peñor oan ba kost nain, origem husi Municipiu Manufahi, hela iha Dili tanba servisu iha loja Xina nian, tanba Covid-19 mak para servisu. Remata! 

Minggu, 09 Mei 2021

TESTA SWAB ATU SALVA EMA NIA VIDA, LAOS VIOLA EMA NIA DIREITU

Hafoin Governu aplika regra atu swab test obrigatoriu ba sidadaun hotu, JURISTA barak loke fali KONSTITUISAUN hodi halo argumentu oi-oin dehan, Governu Viola sidadaun sira nia direitu, Governu Ditadura!

Pergunta, test Swab obrigatoriu atu oho sidadaun sira ga? Nemak dehan viola sira nia direitu ne’e? Se  atu Salva sidadaun sira vida nusa mak ita tenki preokupa? Teste obrigatoriu ne’e, atu salva sidadaun sira husi Covid-19, tanba husi test nemak ita bele hatene sidadaun ida vírus covid-19 kona ou lae? Se kona profesionais saúde sira bele salva sira.

Ohin loron mundu tomak inklui Timor-Leste funu hasoru Covid-19, tanba konsidera Covid-19 ne’e inimigu ne’ebé  bele oho ita la hare ba idade, la hare ba estatuto, ema boot ga kiik, povu ga líder.

Oras ne’e dadaun ita  iha funu laran, maibé sidadaun balun sei dehan, Covid-19 ne’e politizadu, Covid-19 ne’e bosok, hanesan TL nasaun mesak iha mundu ne’e, Covid-19 nasaun seluk hamate ema hanesan, iha India, Brazil, EUA ne’e politizadu ga?

Pandemia Covid-19 fó ona impkatu negativu ba ekonomia global, tuir IMF hatete katak, ekonomia global monu ona ba krizie , kresimentu ekonomia global 95% sofre tanba inpaktu husi pandemia Covid-19.

Iha Timor-Leste, Governu Konstitusional ne’ebé lidera husi Primeiru Ministru Taur Matan Ruak, desde 2020 esforsu ho desizaun polítika lubuk ida, hodi bele kontrolu pandemia nomos mitiga impaktus negativus iha ekonomia no moris sosiedade nian.

Iha tinan 2020, liu husi lei númeru 2/2020 loron 6 Abril, Governu TRANSFERÊNCIA EXTRAORDINÁRIA osan husi FUNDO PETROLÍFERO ho valor $250.000.000,00 (duzentos e cinquenta milhões de dólares americanos).

Iha fulan Juñu  2020, liu husi LEI N.º 5 /2020 de 30 de Junho, husu transferência tan osan ho valor de USD $286.300.000,00 (duzentos e oitenta e seis milhões e trezentos mil dólares americanos), hodi garantia funcionamento da Administração Pública até à aprovação do Orçamento Geral do Estado 2020.

Iha Orsamentu Retifikativu (OR) 2021 governu propoin medidas lubuk ida atu bele mitiga impaktus negativus iha ekonomia no moris sosiedade nian, maibé maluk balun sei nafatin konsidera Covid-19 ne’e politizadu no bosok.

Se ohin loron ita iha funu laran (funu hasoru Covid-19), ita bele kritika medidas no intervensaun Governu nian  maibé labele konsidera Covid-19 ne’e bosok ou politizadu, semak sei hanoin hanesan ne’e, sira mos kontribui ba inimigu (Covid-19) hodi oho ema, sira ne’e traidor iha era ukun rasik án.

 Ita Karreta Ambulansia tuda iha fatin-fatin, profesionais saúde hetan agresaun fiziku, hetan mal trata, maske sira (Profesionais saúde), tau sira nia an iha risku, sira balun servisu to’o covid-19 kona sira, maibé ita la dignifika sira nia servisu, ita la respeita no agradese sira servisu.

Situasaun ida ne’e (covid-19), ita konsidera hanesan funu, funu ne’ebé nasaun hotu infrenta hela, ita persiza sakrifika ita nia án kontribui ba profesionais saúde, autoridade Estadu hodi bele ultrapassa funu ida ne’e.

Copy/Manuel Wono

Selasa, 04 Mei 2021

PPN LEGAL, CNRT NIA AKUZASAUN MAK ILEGAL

Kuaze tinan ida halo distuisaun ba Prezidente Parlamentu Nasionál sesante Distinto Deputadu Arão Noé no eleze fali Prezidente Parlamentu Nasionál foun (atual), Kamarada Aniceto Guterres ho votus afavor 40 maibé iha plenária Parlamentu Nasionál iha media sosiál CNRT sira sei toka muzika “PPN ilegal no asaltu poder”.

Aktu polítika ida ne’e, halo iha Parlamentu Nasionál iha loron 19 Maiu 2020, la simu distitui Deputadu Arão Noé husi PPN, Bankada CNRT iha Parlamentu Nasionál uza meus anarkismu hodi harahun meza Prezidente Parlamentu Nasionál, meus ikus liu CNRT uza maka, husu Tribunal Rekrusu (TR) atu deklara inkonstitusionalidade ba aktu ne’ebé akontese iha loron 19 Maiu 2020.

Deputadu CNRT sira konsidera katak, Rejimentu Parlamentu Nasionál artigu 16 B, ne’ebé fó dalan atu hatun no hasaé Prezidente ida ne’e kontra konstituisaun RDTL.

Tribunal Rekrusu iha loron 12 Juñu 2020 hasai nia akordaun  ho númeru:0034/20.TRDL ba keixa ne’ebé mak Deputadu CNRT hatama.

Tribunal Rekrusu deklara  katak, aktu ne’ebé akontese iha Parlamentu Nasionál ne’e, aktu polítiku la kontra konstituisaun RDT tanba hili PPN ne’e kestaun konfiansa polítika, wainhira maioria Deputadu lakon konfiansa bele troka .

Maibé até agora CNRT sira sei koalia bebeik katak, PPN atual asalta poder, PPN ilegal, ilegal husi ne’ebé? CNRT nia kakutak mak sei ilegal?

CNRT mos sei uza argumentu PPN ne’e ilegal tanba seidauk simu pose, maibé rejimentu Parlamentu Nasionál N.º 1/2016 de 11  Maiu ne’ebé halo  primeira alterasaun ba Regimentu Parlamentu Nasionál aprovado iha 2009, katak  eleisaun PPN foun komunika ba PR no PM depois publika iha Jornal da republika ne’e hakerek momos iha rejimentu Parlamentu Nasionál artigu 15,aliña 5 (A eleição do novo Presidente é comunicada ao Presidente da República e ao Primeiro-Ministro, e publicada no Jornal da República), laiha lei ruma hatete katak, PPN tenki simu posse maibé CNRT dehan tenki simu posse, ida nemak dehan defende konstituisaun to’o gagal?

Maibé ita mak hatene deit ona, CNRT nia propoganda polítika ohin loron mak tendénsia atu desakredita no defama líder orgaun soberanu sira. Intensionalmente CNRT tenki lansa propaganda hodi konstroe persepsaun ne’ebé negativu iha públiku, atetude ne’e hatudu deit  wainhira lakon poder, CNRT mos lakon morál hanesan ema polítiku.

copy husi FB Manuel Wono

 

GPPN Husu Ona PNTL Investiga Festa-Nain no Sidadaun Ne’ebé Públika Informasaun Falsu

Gabineti Prezidente Parlamentu Nasionál (GPPN), husu Polisia Nasionál Timor-Leste (PNTL) atu halo investigasaun ba sidadaun ne’ebé kontra regra Estadu Emerjénsia (EE) hodi halo festa, inklui investiga sidadaun ne’ebé públika informasaun iha media sosiál ho tendensia atu halo defamasaun hasoru Prezidenti Parlamentu Nasionál.   

 

Liu husi komunikadu imprensa ne’ebé asesu,  Xefe Gabinete Prezidente Parlamentu Nasionál, Alicia Amaral Sarmento klarifika ba públiku kona-bá informasaun ne’ebé fó sai iha loron 3 Maiu, 2021 iha mídia sosiál, Facebook husi ema ho ID naran “Iskeru Firaku Sertimor”, ne’ebé dehan katak,

“Presidente Parlamento Asalto Poder nia familia ohin kalan halo festa iha kolmera Loja Osan Mean Rame demais”,….

Públikasaun ne’e iha tendénsia atu desakredita no defama Prezidente Parlamentu nia naran. Públikasaun informasaun hanesan ne’e intensionalmente atu lansa propaganda hodi konstroe persepsaun ne’ebé negativu iha públiku, kona-bá Prezidente Parlamentu Nasionál, Dr Aniceto Guterres.

“Públikasaun ne’e hatudu tendénsia desakredita no defama kargu orgaun soberánia ne’ebé Dr. Aniceto Longuinhos Guterres Lopes assume,” dehan XGPN

Karik iha duni festa ruma hanesan autór Iskeru Firaku Sertimor hatete, ne’e la’os Prezidente Parlamentu Dr. Aniceto nia responsabilidade, tanba Prezidente la-hatene no laihá ligasaun ho festa ne’e.

“Karik iha duni festa hanesan públikasuan ne’e hatete, husu ba autoridade polisiál kompetente foti medidas hasoru atus husi ema sira ne’ebé organiza no involve iha festa ne’e, tanba viola Lei no.7/2021, 28 Abril kona-bá Deklarasaun Estadu Emerjénsia, alínea c), artigu 4 ne’ebé hatete katak autoridades públikas kompetente sira bele impoen medidas ba hamenus risku kontájiu no halo medidas prevensaun no kombate epidemia, inklui limita ka proibe realizasaun reuniaun sira no manifestasaun ne’ebé halibur ema ho potensia transmite moras SARS-Cov-2, basa ne’e konstitui ona krime desobediénsia,”

Ohin kedas, Prezidente Parlamentu Nasionál Dr. Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, halo mós keixa ba Komando Geral PNTL no Polísia Investigasaun Kriminál hodi foti medidas hasoru hahalok sira viola lei no ordem públika.

“Husu atu ema ida naran “Iskeru Firaku Sertimor” ne’ebé públika informasaun no temi Prezidente Parlamentu Asaltu Poder, tenki responsabiliza nia lia-fuan hirak ne’ebé nia hasai ba públiku,” .