Rabu, 26 Januari 2022

CNRT PARTIDU MAUSOBU, KAKUTAK KRIZÉ UKUN MÓS SOBU, LA UKUN MÓS HAKARAK SOBU

Iha loron 23 Janeiru 2022, Partidu CNRT 2007 halo konferensia hodi deside sira nia apoio ba  premiadu Novel da Paz 1996, Dr. Ramos Horta hodi kandidata án prezidente Repúblika periodu 2022-2027, ho akordu ida bainhira eleito karik, tenki dissolve Parlamentu Nasionál no Timor-Leste hakat ba eleisaun antisipada.

 

Desizaun ida ne’e, hatudu momos Partidu boot ida hanesan CNRT, lidera husi lider nasionál ida mais sira nia kuadru la intende lei no gagal pahan, é CNRT ho intensaun duni atu rai no povu ida ne’e labele moris iha hakmatek nia laran, tanba UKUN MÓS SOBU, LA UKUN MÓS HAKARAK SOBU. VIII Governu ne’e forma husi AMP ne’ebé kompostu husi CNRT,PLP, KHUNTO maibé iha 17 Janeiru 2020, CNRT rasik sobu liu husi xumba OJE 2020 ne’ebé nia Governu aprezenta.

 

CNRT uza fali Konstituisaun artigu 86 aliña F hodi konsidera katak, Parlamentu Nasionál la iha ona lejitimidade, artigu ne’ebé doutor sira iha CNRT uza hodi argumenta ne’e, la relevante ona tanba VIII Governu forma tiha ona, programa no OJE 2019 mós aprova iha Parlamentu Nasionál.

 

Iha 2020, bainhira CNRT Xumba OJE 2020  maibé Governu sei funsiona tanba lei Gestaun Orsamental númeru 13 /2009 de 21 de Outubro iha artigu 31 hatete, bainhira OJE seidauk aprova Governu bele rekere orsamentu temporaria hodi kontinua nia aktividade to’o orsamentu foun aprova tanba ne’emak iha tinan 2020 Governu moris Duodecimo durante fulan 9 nia laran, tanba CNRT nia hahalok MAUSOBU.

 

Sé CNRT konsidera Parlamentu Nasionál laiha lejitimidade tanba samak deputadu 21 sei tanat iha Parlamentu Nasionál? No CNRT nia hakarak saida? VIII Governu CNRT mós hola parte forma, CNRT mak sobu, depois CNRT hakarak forma fali, Estadu RDTL ne’e, CNRT nia kusta ga? CNRT nia kompaiña privada.

 

Até adata CNRT mós sei kestiona legalidade Prezidenti Parlamentu Nasionál, Aniceto Guterres argumentu ne’ebé laiha logika no la fundamenta ho argumentu juridiku ruma tanba iha públiku Deputadu CNRT deklara katak, PPN illegal maibé karta no pedidu ne’ebé tama ba Gabineti PPN husi Bankada CNRT sira konsidera PPN mak Aniceto Guterres.

 

CNRT mós simu ona notifikasaun husi Tribunal Rekrusu iha loron 12 Juñu 2020, konaba akordaun ho númeru:0034/20.TRDL ba keixa ne’ebé mak Deputadu CNRT hatama.

Tribunal Rekrusu deklara katak, aktu ne’ebé akontese iha Parlamentu Nasionál ne’e, aktu polítiku la kontra konstituisaun RDTL tanba hili PPN ne’e kestaun konfiansa polítika, wainhira maioria Deputadu lakon konfiansa bele troka .

 

Agora sei kestiona katak, PPN foun tenki simu posse maibé. Rejimentu Parlamentu Nasionál N.º 1/2016 de 11 Maiu ne’ebé halo primeira alterasaun ba Regimentu Parlamentu Nasionál aprovado iha 2009, katak eleisaun PPN foun komunika ba PR no PM depois publika iha Jornal da republika ne’e hakerek momos iha rejimentu Parlamentu Nasionál artigu 15,aliña 5.

(A eleição do novo Presidente é comunicada ao Presidente da República e ao Primeiro-Ministro, e publicada no Jornal da República).

 

Aktu ne’ebé CNRT halo ne’e hatudu momós sira hatene hela maibé sira kontinua soe rai rahun ba públiku tanba  sira laiha ona argumentu polítiku no juridiku hodi defende án, até halo estrategia ida dehan, dissolve PN ne’e estrategia Bunuh Diri, tanba laiha dalan legal atu dissolve PN.

PN  bele dissolve kuandu Governu seidauk forma, OJE la aprova, realidade VIII Governu funsiona hela, plataforma maioria iha Parlamentu Nasionál, CNRT nia PR atu dissolve husi ne’ebé?

 

 


 

Selasa, 04 Januari 2022

Tribunal Contas Detekta Manobra CNRT Hariku Nilton Gusmão


Relatóriu Tribunál Contas detekta manobra partidu CNRT nian, bainhira kaer ukun hodi monipolia projetu estratejiku sira, hanesan fornesementu konbustivél ba Central EDTL Hera no Betano, inklui konstrusaun Jety/portu hodi deskarega konbustivél, hodi hariku sira grupu no sira nia familia, hanesan Nilton Gusmao.

Relatóriu Tribunal Contas ne’e, deskobre jogadas foer nivel altu husi ministru no sekretatiru estadu , diretores sira iha Governasaun anterior ne’ebé lideradu husi Xanana Gusmão hodi monopolia  suplay konbustivel no jety deskaregamentu ba konbustivel.

Hanesan relatoriu Tribunal Contas ne;ebé, Lusa Publika iha loron 4 Janeiru 2022, desizaun Ministeriu Obras Públika Gastão Souça  no Ministeriu Justisa, liu husi Sekretariu Estadu Terras Propriadade no Timor Gap momentu ne’eba lideradu husi Francisco Monteiro, fó todan ba Estadu depois benefisia fali empreza privada hanesan ETO  ho SACOM hodi hetan lukru.

Tribunal Contas nia auditoria, deskobre iha tinan 2014 Timor- Gap lidera husi Francisco Monteiro, nia Director Unidade Dezenvolvimentu Negosiu, Luis Gusmão Martins primo husi Nilton Gusmão nain kompaiña ETO  ba halo estudu ba rai Hera atu Kompaiña Timor –gap harii Jety, director ne’e nia pareser dehan la viavel, maibé nia primo nia Kompaiña privada ETO mak harii fali Jety hodi monopoliu infraestrutura estratejiku sira.

Tribunal Contas  konsidera razaun ne’ebe fó la masuk akal, tanba Timor- Gap hanesan kompaiña Estatal la aproveita peluan bisnis ne’ebe iha, tanba iha konflitu interese iha laran.

Tuir lolos, Timor-Gap núdar kompaiña Estatal/perusahaan milik negara mak harii Jety iha Hera nune’e, bele manan tender uza hodi deskarega no suplay konbustivel ba central EDTL Hera.

Ministeriu Obras Públika ne’ebé momentu ne’eba lidera husi Gastão Souça no Ministeriu Justisa intensionalmente hakarak halakon Estadu no hariku empreza privada ETO tanba fó aluga rai Hera ba kompaiña ETO to’o 2062 mak remata.

Hanesan akontese ona iha tinan 2019 no 2020, ETO la manan ona tender hodi fornese konbustivel ba Central EDTL  Hera maibé Timor-Gap tenki aluga fali Kompaiña ETO nia Jety hodi deskarega Konbustivel.

Governu investe barak ona iha seitor elitrisidade,tuir lolos momentu ne’eba Governu hanoin mos investe iha infrasestrutura importante sira iha seitor elitrisidade maibé intensiolnamente CNRT ne’ebé iha momentu ne’eba halo atu aproveita naok Estadu naok Povu nia osan.

Relatoriou ne’e, hatudu momos iha tinan 2014. MOP Gastão Souça ho deiretor ETO Nilton Gusmão , selebra kontratu ida ho $13.8 milloens atu konstrui Jety deskaregamentu konbustivel maibé nunka realiza,ikus mai ETO idaidak halo hodi privatiza. Atetude sira ne’e hatudu momos katak, intensionalmente sira  hakarak halo manobra hodi naok Estadu hodi hariku sira nia grupu no sira nia familia.

 

 

Governu CNRT Halo Pagamentu Ilegal Milloens $11,6 ba Kompaiña SACOM


 Governu anterior ne’ebé lideradu CNRT halo pagamentu illegal ba kompaiña SACOM ho valór osan milloens $11,6 dollar Americano durante tinan 2013 até 2019.

 

Media Lusa públika relatóriu Camara de Contas iha loron 4 Janeiru 2022 ne’ebé media ne’e asesu, hatadu pagamentu illegais ne’e akontese relasiona ho fornesementu kunbustivél ba centrál EDTL Hera no Betano hahu husi 2013 até 2019.

 

Relasiona ho kazu ne’e, Tribunal Contas husu atu halo investigasaun no husu responsablidade oficiais aprovisionamento, diretores nacionais no próprio vice-ministro das Obras Públicas, Transportes e Comunicações altura ne’eba Januário da Costa Pereira.

 

Tribunal Contas halo analiza ba kontratu 14 ho valor osan milloens $498 de dólares  hodi fornése 658 litrus konbustivél ba centrál EDTL.

 

Kontrantu hamutuk 11 ho kompaiña ETO ho valór osan $349,8 milloens  hodi fornese 480 milloens litros konbustivél no kontratu tolu ho kompaiña SACOM ho valór osan $149,2 milloens dólares hodi fornése 179 milloens litros konbustivél.

 

Totál pagamentu milloens $485,7 ba konbustivél  629,4 litrus konbustivél ne’ebé la tama iha kontratu primeiru, kontratu foun ne’ebé halo ajudika direita alias fó deit.

 

Tribunal Contas identifika kompaiña SACOM aproveita manan lukru bo’ot hodi hais Estadu tanba konbustivel/mina iha merkadu internasional folin tun durante tinan 2015 maibé Kompaiña husu Estadu selu ho valór ás.

 

Tribunal Contas verefika katak, totál pagamentu ne’ebé halo bo’ot liu fali valór ne’ebé hakerek iha kontratu. Ezemplu fornesementu konbustivél entre fulan marsu to’o dezembru 2015, kompaiña aprezenta faturas/nota 9 iha loron 18 Novembru 2014, situasaun ne’e hatudu katak,la kumpri kontratu.konsenkuensa husi aktu sira ne’e fó prejuizu ba Estado, hamutuk milloens $11.660.458 dollar Americano.

 

 “Considerando os MOPS nas datas do carregamento do combustívúel (ou no dia útil mais próximo), constata-se que a SACOM sobrefaturou o Estado em 11.660.458 USD”, Publika Lusa.