Senin, 29 Maret 2021

“CNRT COVARDE”

Kazu akuzasaun subornu husi membro CPN CNRT no Deputadu CNRT hasoru Kamarada Mari Alkatiri hatudu lolos, liderança CNRT Covarde/Tauk Ten/Pengecut tanba, iha tempu naruk nia laran, CNRT uza kazu subornu hodi akuza no kalunia, Kamarada Mari Alkatiri maibé sira la brani lori ba dalan justisa tanba saída?

CNRT dala barak daán deit faktu ne’e sira nia bolsu laran hodi kanta no dahur hodi halo kontenti án, tanba laiha argumentu seluk hodi halo agitasaun no propaganda falsu tanba sira laiha matéria seluk atu halo kampaiña.

Hanesan joga bola karik, Bola falta iha grande área, CNRT hein marka penalti maibé CNRT la marka penalti ikus mai Kamarada Mari Alkatiri mak marka fali golu ba CNRT, (CPN no Deputadu CNRT) sai arguido hotu tanba ibun komadre demais hodi halo akuzasaun falsa no kalunia.

Sai tiha ona arguidu no hetan notifikasaun husi Ministeriu Públiku mak CNRT kokotek dehan ami iha faktu kompletu, se faktu kompletu nusa la keixa kedas Kamarada Mari Alkatiri ates, agora Kamarda Mari Alkatiri keixa tiha imi mak imi foin dehan ami iha faktus.

Tribunal Australia ho Tribunal Estadu Unidos America (EUA) la prova ona faktu ne’e, agora CNRT mak atu prova fali maibé ho estatuto nudar arguidu.

Intersante, Ministeriu Públiku nutifika membro Conselho Politica Nacional (CPN) no Deputadu CNRT ne’ebé asina no deklarasaun hodi akuza Kamarada Mari Alkatiri atu  lori sira nia faktu ne’e ba justifica, tanba sira mak autor ba halo deklarasaun, sira mak tenki responsabiliza.

Agora Prezidenti Partidu CNRT Sr. Xanana Gusmão ejizé Ministeriu Públiku atu notifica nia hanesan arguidu tanba Sr. Xanana Gusmao mak orienta CPN CNRT ho Deputadu Bankada CNRT halo deklarasaun hodi akuza Kamarada Mari Alkatiri.

Kredizer ne’e hanesan lolos  ‘Boneka uza pila’  membro CPN ho Deputadu CNRT, Prezidenti Partidu CNRT Sr. Xanana tau pila mak foin sira lian.

Maibé kestaun mak ne’e,  laos semak atu representa se? atu Sr. Xanana Gusmão ou membro CPN no Deputadu/a CNRT semak atu ba hatan lao kestaun, kestaun mak atu ba justifika faktu ne’ebé CNRT  babain uza hodi kanta ne’e.

Sé faktu ne’e los, menbro CPN ne’ebé  notifikadu bele justifica la persiza Sr. Xanana Gusmao turun gunung!!!!!!!!!!!!!!!!!!! 

Iha tempu koresmaka ne'e, Sr. Xanana Gusmao hakarak saran nia an ba Ministeriu Publiku hodi lori netik Menbru CPN no Deputadu CNRT nia krus maibe iha Justisa nian ne'e labele!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  

Minggu, 21 Maret 2021

Xanana Kontra Prokolu Saúde, CNRT Fó Sala ba Povu

Reprezentante Bankada CNRT iha Parlamentu Nasionál, Deputada Virgina Ana Belo fó ‘sala’ ba Povu wainhira ba hobur Prezidenti Partidu CNRT Xanana Gusmão, ne’ebé sai ba buka ou sosa nia necessidade ruma.

Deputada Bankada koalia ida ne’e, wainhira Deputadu Bankada Governu kestiona prezensa líder nasionál Xanana Gusmão iha komonidade nia leet ne’ebé hatudu katak la kumpri protokolu saúde nian, ne’ebé dadaun ne’e aplina hela serka sanítaria, covinamento obrigatoriu hodi kumpri protokolu Saúde no Organizasaun Mundiál Saúde (OMS).

Deputadu Bankada Governu  husu líder nasionál sira mos tenki sai ezenplu, hodi kumpri regra sanítaria, convinamento obrigatoriu tanba ho meus ida ne’e deit mak bele hapara alastrasaun vírus Covid-19.

Deputada CNRT Virgina Ana Belo dehan, sira nia Prezidenti Partidu CNRT la sala, tanba nia (XG) ba buka nia (XG) persiza ruma, sosa buat ruma maibé haarak ba hobur Xanana Gusmão.

Deputada ne’e, sujere atu halo lei ida para banku Prezidenti Partidu CNRT ne’e labele sai, ou se bele halo moru halo nia rezidensia deit.

Númeru kazu Covid-19 iha Timor-Leste maske seidauk hamate ema maibé numeru afetadu , oras ne’e dadaun saé makás tanba iha ona transmisaun lokál ne’ebé iha semana hirak ikus ne’e saé makas iha kapitál Díli, Baukau, Covalima, Vikeke no Maliana.

Sentru Jestaun Krizí esforsu makás atu kontrola moras ida ne’e, tanba ne’e sira apela atu Timor-oan hotu kumpri regra sanítaria no prokolu saúde nian (fase liman bebeik ho sabaun, uza maskra, distansiamentu sosiál, lalika sai husi uma kuandu la urjente, evita halibur ema barak). 

 

Senin, 01 Maret 2021

Xanana Protektor Pedofilia

Prezensa Prezidenti Partidu CNRT Xanana Gusmão iha Tribunal Regiaun Oecuse ba julgamentu kazu violasaun sexsual ne’ebé akontese iha orfonatu Topu Honis, Regiaun Administrativu Espesial Ambeno-Oecusse (RAEOA), hatudu katak, Xanana Gusmão hakarak proteze Eis Padre pedofilia Richard Dasbach.

Aktu Xanana Gusmão nian hetan kritika makas husi nia eis kaben Kristy Swrod Gosmão no nia oan nain tolu.

Xanana Gusmão ne’ebé dehan lider karismatiku iha tempu rezistensia, agora dadaun lakon ona no naran foer ona tanba dala barak, nia mak sai protetor ba corruptor sira hanesan kazu Eis Ministra Finansas Emilia Pires, kazu Kalbuadi Lay, Sekretariu Geral CNRT ne’ebé to’o agora nia subar deit iha Australia no la fila mai Timor-Leste, bainhira Xanana hakarak hasoru sira hasoru malu deit iha Indonesia.

Wainhira sei asumi kargu hanesan Primeiru Ministru Xanana Gusmão hakerek kart aba Parlamentu Nasional atu labele hasai imunidade membro Governu ne’ebé comete krimi korrupsaun.

Fila ba kazu pedofilia, Tribunal Timor-Leste agora dadaun halo hela prosesu investigasaun ba aktu krimi ne’e, maibé tribunal Vaticano konklui ona investigasaun no hasai ona desizaun iha tinan 2018 tanba konprova katak, Richard Dasbach komete duni krimi violasaun sexsual hasoru labarik minoridade sira iha orfonatu Topu Honis.

Ba tribunal Vaticano, Richard Dasbach konfesa katak nia halo duni violasaun sexsual hasoru labarik sira. Hahalok Richard Dasbach hamosu trauma boot ba vitima sira.

Violasaun seksual ida ne’ebé komete husi Richard Dasbach hanesan krimi boot ida tanba estraga mos futuru labarik sira nian, persiza kria mekanismu ida ne’ebé diak atu prevene ou lei ruma atu fó peña ne’ebé todan ba autor.



 

 

Rabu, 27 Januari 2021

Delega Xanana, CPN-CNRT Hatudu Sira “Beikten’


  Lideransa sira iha Conselho Politica Nacional (CPN-CNRT) hatudu deit sira nia beik no inkapasidade atu interpreta kondigu penal inklui hakarak intervene servisu justisa wainhira deklara ho nakdedar katak delega atu Xanana Gusmao, Prezidente Partidu CNRT reprezenta CPN –CNRT sai arguido iha Tribunal.

 

Atitude lideransa CNRT buka distorse opiniaun públika no nafatin halo tentativa atu intervein iha Justisa (hanesan mós uluk expulsa majistradu na’in 40 tanba hahú deskobre kazu korrupsaun sira iha governu CNRT nian).

 

Ema hotu hatene katak Dr. Marí Alkatiri aprezenta keixa ba Ministériu Públiku iha dia 7 fulan-jullu, hasoru indivíduu balun ne’ebé mós nu’udar membru Komisaun Polítika Nasionál husi partidu CNRT nian, ne’ebé halo akuzasaun katak eis-primeiru-ministru Marí Alkatiri simu subornu husi empreza internasionál ida.

 

Membru CPN-CNRT nain 8 ne’ebé halo deklarasaun hodi akuza Dr. Mari Alkatiri mak Virgilio Smith,Bisoi,Tomas Cabral,Bendito Freitas,Francisco da Costa,Jacinto Rigoberto,Francisco Guterres, Jacinto Viegas Roque.

 

Dr. Mari Alkatiri mak keixa ema nain 8 ne’e, nusa mak CNRT delega fali Xanana Gusmao? Ida hatudu katak sira beikten lahatene interpreta lei.

 

“Inventa reuniaun CPN estraordinária ida atu deside fali sr. Xanana Gusmão mak atu hatán iha tribunál, hahalok ida infantil no irresponsável,”

 

Responsabilidade kriminál ne’e individuál no intransmisivel, tuir kódigu penál artigu 12 ema ida-idak hatán ba nia hahalok krime no labele soe fali nia responsabilidade kriminál ba ema seluk.

CNRT halo tentativa politiza Justisa, polítika iha nia fatin no Justisa iha nia fatin.

 

Desde uluk kedas Dr. Marí Alkatiri sadik Xanana Gusmao atu halo debate polítiku ihá públiku ho sr. Xanana Gusmão maibé laiha resposta.

 

Ministériu Públiku maka na’in ba asaun penál, prosesu instaura ona no sei tama iha investigasaun, bainhira iha ona prova krime prosesu ba ona Tribunál, suspeitu sira sai arguidu reprezenta husi sira-nia mandatáriu, no Ministériu Públiku maka reprezenta lezadu.

Tanba ne’e maka responsabilidade kriminál ne’e individual no intransmisivel, arguidu sira bele hetan pena prizaun no/ka multa.

 

 

Selasa, 12 Januari 2021

Osan La-mai Ne’e CNRT Bosok


 CNRT satiadu no hirus los, wainhira hare Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2021 aprova no Prezidenti Repúblika promulga, liu husi sira antek-antek komesa lansa informasaun falsu hodi bosok públiku katak, maske Orsamentu Jerál Estadu 2021 aprova no promulga maibé osan sei laiha tanba Banku Central Estadu Unidus Amerika sei la transfere mai.

Sira nia razaun dehan, osan fundu petrolifeiru ne’ebé deposita iha Banku Central EUA, só eis  Prezidenti Parlamentu Nasionál Sr. Arão Noé ne’ebé Bankada Plataforma (PLP/KHUNTO/FRETILIN) tebé sai ona iha loron 19 Maio 2020 asina mak Banku Central EUA transfere mai.

Iha artigu 7 ne’ebé koalia kona-ba transferensia fundu petrolifeiru iha aliña 2 hatete, transferensia ba fundu petrolifeiru kada ano fiscal la liu montante ne’ebé aprova iha Parlamentu Nasionál.

Parlamentu Nasional mak halo desizaun maibé atu halo jestaun ba fundu petrolifeiru ne’e, kompetensia Governu nian, liliu Ministeriu Finansas no Banku Central Timor-Leste laos, Prezidenti Parlamentu Nasionál satan eis Prezidenti Parlamentu Nasionál ne’ebé  ema tebé sai ona.

Wainhira CNRT sai opozisaun sira lakon ona sira rasasino, halo agitasaun propaganda falsa la ho rasional no anarkismu deit.  Timor-Leste nudar Estadu de Direitu Demokratiku/ Estadu soberania nia osan (Fundu Petrolifeiru) mak rai iha Banku Central EUA ne’e kestaun negosiu/bisnis tanba samak EUA ba trava fali.

Kestaun demokratizasaun ne’e problema interna Timor-Leste nian, EUA ne’ebé promove demokrasia maibé iha nia uma laran demokrasia sei tau ba kestaun, ezemplu militantes no apoiante eis  Prezidenti Repúblika Donald Trump tama to’o Parlamentu EUA hodi problema tanba la simu vitoria Prezidenti eleitu Joe Biden nian.

CNRT nia razaun mak, dala barak sira kanta VIII Governu ne’e inkonstitusionál no illegal, maibé iha nasaun ne’ebé komungu prinsipiu Estadu de Direitu Demokratiku , só Tribunal iha kompetensia deklara inkonstitusionalidade ka illegal ba desputa ruma, iha Timor-Leste lae fali CNRT mak Tribunal fali.

Ministru Finansas Rui Gomes deklara ona katak, Governu seidauk halo transferensia osan husi fundu petrolifeiru tanba osan liquides/osan restu 2020 sei iha purvolta $300 milloens, bainhira kofre Estadu menus husi $200 milloens tuir lei hatete, Governu bele husu Banku Central Timor-Leste halo transferensia.

Maibé deklarasaun CNRT nian ne’e, ita akompaiña seolah-olah America mak ukun Timor-Leste, hanesan lolos situasaun polítika iha tinan 1975, bainhira Timor-oan intagrasionista sira ba konvida Indonesia atu mai invade Timor-Leste.

ABAIXO LIA BOSOK!

ABAIXO IGNORANSIA!

CNRT ‘Joga Foér' iha Programa Cesta Bazika


 Depois sai opozisaun CNRT halo estrategia oi-oin atu públiku desakredita VIII Governu Konstitusionál ne’ebé lidera husi Primeiru Ministru Jeneral Taur Matan Ruak, estrategia primeiru CNRT halo mak sosa hahan dodok fó ba povu atu lori mai Parlamentu Nasionál.

 

CNRT halo ida ho  objetivu ida deit mak , atu influenza  públiku nia hanoin katak, programa Cesta Bazika ne’e a’at, dalan seluk mak ema CNRT ne’ebé mak iha kompaiña hola parte iha distribuisaun programa Cesta Bazika, iha implementasaun kompaiña hirak ne’e fahe sasan la tuir valor lolos, tanba sira nia objetivu mak atu públiku desakredita VIII Governu.

 

Estrategia seluk mak CNRT nia ema sira ne’ebé asumi kargu xefia iha Governu halo finji afilia tun saé atu mantein deit kargu xefia iha Governu maibé ho objetivu prisipál boikota programa Governu.

 

CNRT nia estrategia a’at ne’e AIFAESA I.P kaer toman ona tanba AIFAESA la detekta produto a’at, ne'ebé Lamenta Husi Konsumidor neebe CNRT lori ba PN. AIFAESA,I.P, Verifika Produtu Refere Ho Kondisaun Diak ka La-dodok, Iha Leader Supermarket.

 

 

Dili,06/01/2021- Ekipa AIFAESA,I.P, verifika produtu "Cesta Bázika" iha Leader Hypermarket, Comoro, Postu Administrativu Dom-Aleixo.

 

Relasiona ho informasaun ne'ebé espalla iha Média sosial konaba produtu hanesan ikan ne'ebé benefisiariu balun simu iha leader Hypermarket dodok no benefisiariu ne'e lori ba Parlamentu Nasional, nune'e Ekipa AIFAESA halo kedas verifikasaun Iha fatin refere.

 

Iha verifikasaun ne'ebé ekipa AIFAESA,I.P, hala'o ba Leader Hypermarket hatudu katak produtu ikan ne'ebé konserva iha konzelador iha loron Ohin laiha ida mak dodok.

 

Nune'e Jestor Leader Hypermarket Pascoal haktuir, sira nia parte hakfodak ho publikasaun Iha Média sosial ne'e tamba loza loke tuku 10.00 Otl, dader, ho prezensa husi Polisia OPS, Xefe Aldeia no komunidade sira, maibe Publikasaun ne'ebé espalla iha Média sosial tuku 09.00 Otl, dader. Husi sira nia parte Sei buka tuir informasaun benefisiariu ne'e simu produtu" Cesta Bázika" ne'e iha loron saida.

 

Aleinde ne'e, Koordenador AIFAESA, I.P, haktuir, AIFAESA nia Ekipa loron- loron halo kontrolu ba empreza sira ne'ebé halo distribuisaun Cesta Bázika ba benefisiariu sira. Informasaun ne'ebé espalla iha Média sosial ne'e, Ekipa AIFAESA nian halo verifikasaun iha ne'e no la konfirma buat Ida no AIFAESA atua tuir Prosedimentu ne'ebé iha ona.